Postcard from Hong Kong III

April 15th, 2014

Globalisation is good. Same brands around the world, easy to get a slice of pizza or Chinese food around the corner, wifi and iPhones, fast planes and weekends in far away places.

Globalisation is not good. Everybody selling (and copying) same brands, eating croissants and taking selfies (guilty as charged).

What if I want to know the Hong Kong underneath its modern layers?

It started with a mysterious man in turban I spotted in a black and white photo after taking the famous funicular to Hong Kong’s highest point, Victoria Peak. I wanted to know more, I wanted to see how British Empire influenced the city of today and vice versa. After I came home, I looked up first houses on the Peak. A link led me to another, until I got all excited. Turns out, there’s photo exhibition still open called Images Through Time: Photos of Old Hong Kong.

It was two and a half hours of journey through the time and the land where men once used to wear long braids and Westerners opened one photo salon after another. A tale of East meeting West.

However, I needed more, my daily dose of nature (Chinese jungle will definitely do). So, I took a ferry to nearby Lamma island, said to be a place where the local like to go away on their weekends. Then I immersed myself in rural Hong Kong, covered in ivies and guarded by stray dogs…

***

Globalizācija ir laba. Tie paši zīmoli piejaami apkārt pasaulei, viegli tikt pie picas šķēles un ķīniešu virtuves tepat ap stūri, wifi un aifoni, ātras lidmašīnas un nedēļas nogales tālās zemēs.

Globalizācija nav laba. Visi pārdod (un atdarina) vienus un tos pašus zīmolus, ēd kruasānus un uzņem selfijus (vainīga).

Kur man meklēt Honkongu zem tās modernajiem uzslāņojumiem?

Viss sākās ar nezināmu vīrieti turbānā, kuru pamanīju melnbaltā fotogrāfijā par Viktorijas smailes vēsturi. Gribēju uzzināt vēl, gribēju noskaidrot, kā Britu impērija savulaik izveidoja pilsētu, kuru redzam šodien, un otrādi. Nobraukusi ar gaisa tramvaju lejā no smailes, tiku mājās un ķēros pētīt stāstus par pirmajām ēkām 552 metrus augstajā Viktorijas smailē. Links pēc linka, līdz uzdūros izstādei Images Through Time: Photos of Old Hong Kong vietējā vēstures muzejā.

Tas bija divarpus stundu ceļojums laikā cauri zemei, kur vīrieši reiz nēsāja garu bizi, bet rietumnieki atvēra vienu fotosalonu pēc otra. Stāsts par to, kā austrumi satikās ar rietumiem – burtiski.

Un tomēr, man vēl nebija gana. Kā jau latvietim, kas nevar bez ikdienas devas īstas dabas (ķīniešu džungļi arī der). Uzkāpu uz kuģīša un devos uz Lamma salu, kuru par nedēļas nogales patvērumu izvēlas arī Honkongas iedzīvotāji. Tā es nokļuvu vietā, kuru pamazām apēd efejas un pieskata noklīduši suņi…

Tea time in Time Square / Tējas laiks Taimskvērā

Captain America's Chinese cousin and his entourage / Kapteiņa Amerikas ķīniešu brālēns un viņa pavadoņi

Moving wardrobe aka Hong Kong tram (absolute must!) / Braucošais skapis jeb Honkongas tramvajs (iesaku!)

Victoria Peak by night / Viktorijas smaile naktī

Mysterious man sporting a turban, Hong Kong circa 1870 / Vīrs ar turbānu, Honkonga ap 1870. gadu

And so my journey through black and white Hong Kong begins / Tā sākās mans ceļojums caur Honkongu melnbaltās bildēs no 19. gadsimta

On my way to Lamma island / Ceļā uz Lamma salu, vēl tuvāk vecajai Honkongai

After a brief moment the silver haired man will get started on his personal hygiene in public space and will clip his nails. Because he can. / Pēc brīža sirmais vīrs izvilks nagu klaibnītes un ķersies pie personīgās higiēnas publiskā vietā. Jo viņš var.

Hello, lunch / Sveikas, pusdienas

Unofficial franchise / Neoficiāla franšīze

Jungle is getting closer day by day / Džungļi aprij visu, arī šo izlietni

New hat / Jauna galvassega

Deep within his thoughts, a plastic cat in the middle of a field / Dziļi iegrimis domās, balts plastmasas kaķis lauka vidū

Chinese man and his newspaper / Ķīniešu vīrs un viņa avīze

Come, sit with me / Nāc, piesēdi ar mani

Did I hear someone say Meow? / Vai es dzirdēju kādu ņaudām?

Chinese men and their braids from 1800s, a photo on sale at roadside shop/ Ķīniešu vīri un viņu bizes, 19. gadsimts. Fotogrāfija ceļmalas veikaliņā

Chinese woman and fruits of her labour / Ķīniešu sieviņa un pašaudzētie labumi

You might also like:

Facehunter's coming to town
Push up!
Tu esi ielūgts / You're invited
Čau, septembri! (+konkurss) / Hello there, September! (+konkurss)

Postcard from Hong Kong II

April 12th, 2014

(Phone rings.)

- Hello, will you need room cleaning today?

- No, thanks, I’m fine.

Today I’m staying in.

When traveling, one should explore the city or local area. To be out and about. And it’s true. Then again, one is also allowed to stay in. And watch a movie, as inspirational as it gets. Or read a magazine picked on the way at the airport (that weighs over 2 kg yet is worth all the fuss). Or simply stare out of the window and enjoy the freedom of being free to do whatever he/she wants. Because, who said what one should do during his/her vacation.

“All, that is necessary, is an empty space of time and letting it act in its magnetic way.”

To be continued.

***

(Zvana telefons.)

- Hallo, vai jums šodien vajadzēs uzkopt istabu?

- Nē, paldies.

Šodien es palikšu numuriņā.

Parasti ceļojumos ir jādodas ārā. Jāstaigā pa pilsētu vai jāizpēta tuvākais tūrisma objekts. Jāizmanto katra minūte. Un tā ir taisnība. No otras puses, drīkst arī palikt numuriņā un nekur neiet. Noskatīties filmu, tik iedvesmojošu un aizkustinošu. Krustu šķērsu pārlasīt žurnālu, kas paķerts pa ceļam lidostā (un sver vismaz divus kilogramus, bet ir tā vērts). Vai vienkārši skatīties ārā pa logu un baudīt brīvību būt brīvam darīt tieši to, ko gribas, nevis to, ko it kā būtu jādara. Jo kurš teica, kas tieši jādara ceļojumā.

“Viss, kas ir nepieciešams, ir tukša laika telpa. Lai tā iedarbojas savā maģiskajā veidā.”

Turpinājums sekos.

You might also like:

Diena pirms šodienas / A day before today
Jūs to bijāt pelnījušas / You deserve it
Modīgie zvēri / Trendy animals
Rīga aiziet pa modes ielu / Riga takes a fashion walk

Define Me Latvian

April 9th, 2014

Define me Latvian. Or British. Chinese. Swedish. Japanese.

‘Say it again’. Reaffirm what it is for you, sending a new form into the world and thereby changing its status somehow. New meanings arise when the usual and traditional pattern is questioned, when the culture as we know it has been transformed, improvised with. Seek for the next level and you may find it.

For some time now, designers Eliza Ceske-Feldmane and Agnese Narnicka have consistently been on the lookout for a new definition of the identity of Latvian fashion design. They didn’t go far, just took a look at well known and great Latvian things like knits and graphic patterns yet they looked twice. The outcome is fresh and bold take on traditional Latvian design inspired by urban lifestyle.

A/W 2014 collection The Northern Hemisphere has been executed by young and upcoming designer Liga Garda, under the brand of Latvian concept store PAVILJONS (Eliza and Agnese are both the curators of PAVILJONS). While studying at VIA University College, TEKO Design + Business in Denmark, Liga embraced the nature and traditional values of the proud and confident inhabitant of the Northern part of Europe, which includes Latvia. Combining traditional wool with new generation waterproof fabrics and trying out new shapes and silhouettes, Liga and PAVILJONS are on their way to contemporary definition of Latvian design. Now, how about we call it Northern design?

***

Pārdefinēt latvisko identitāti. Vai britu. Vai ķīniešu. Zviedru. Japāņu.

Iztāstīt sevi no jauna. Piedāvāt pasaulei jaunu savas identitātes formu, savā ziņā mainot tās statusu. Apšaubīt pierasto un tradicionālo, ļaujot dzimt jauniem virzieniem un risinājumiem. Transformēt veidu, kā pasaule gadu desmitiem un simtiem uztver konkrētu kultūru, un visiem kopā ieraudzīt, ka “ir varianti”. Meklēt the next level un atrast to.

Dizaineres Elīza Ceske-Feldmane un Agnese Narņicka, viņas arī dizaina konceptveikala PAVILJONS kuratores, savos radošajos meklējumos vienmēr lūkojušās pēc jaunas Latvijas modes dizaina identitātes definīcijas. Kas svarīgi, viņas necenšas izgudrot kaut ko jaunu un tā vietā vienkārši paskatās uz jau pazīstamo – adījumiem un grafiskajiem rakstiem. Paskatās ciešāk un paskatās divreiz. Iznākums ir kolekcija The Northern Hemisphere – svaigs un drosmīgs skatījums uz ziemeļvalstu kultūru mantojumu un mūsdienu pilsētnieka dzīvesstilu.

PAVILJONS rudens/ziema 2014 kolekcijas dizainere Līga Garda ir studējusi modes dizainu VIA University College, TEKO Design + Business, Dānijā. Tur viņa iemīlēja skandināvu estētiku un novērtēja, cik liela nozīme mūsdienu dizainā ir augstai kvalitātei, kultūrai un pašapziņai. Latvijai šādu vērtību netrūkst: varam lepoties ar savu ziemeļnieciskumu un no tā izrietošajām tradīcijām un materiāliem.

Kombinējot tradicionālo vilnu un jaunākās paaudzes ūdensizturīgus materiālus, kā arī eksperimentējot ar formām un siluetiem, Līga un PAVILJONS kopā radījuši kolekciju, kas pretendē uz mūsdienu Latvijas dizaina definīciju. Un kā būtu, ja mēs to sauktu par ziemeļu dizainu?

Foto Oskars Ludvigs, make-up Kristīne Čakare, apavi Woolings

You might also like:

Plīvurs mīnus līgava / Veil minus bride
Skalpi un kleitas / Scalps and dresses
'Tai mājiņā pie operas...' / 'At that little house in front of the opera...'
Mans skaistais Ē / My beautiful E

Postcard from Hong Kong

April 6th, 2014

Now, if you remember I have this tradition I practice when travelling: if a possibility arrives, I buy a great piece of local design. But here’s a dilemma – what do you do when in China? Does “designed” get altered to “produced”? “Copied”? “Counterfeited”?

#justwondering

Everything I see and hear around Hong Kong reminds me of a section in the book titled “Badly made in China” (see the previous post) in which the author Paul Midler states the following: Chinese are extremely good at forging / reverse-manufacturing yet very bad at inventing something new. As those Chinese manufacturers in his book say: just bring me the original.

To be continued.

***

Ja atceraties, ceļojumos mēdzu praktizēt vienu tradīciju: ja rodas tāda iespēja, kā suvenīru pārvest labu vietējā dizaina piemēru. Bet kā šis attiecināms uz Ķīnu? Vai “dizains” pārvēršas par “ražojumu”? “Kopiju”? “Pakaļdarinājumu”?

#justwondering

Kur vien skaties (un klausies), Honkongā viss atgādina grāmatu Badly made in China (skat. iepriekšējo ierakstu). Kā saka autors Paul Midler – ķīnieši pieprot izcilus viltotājumus, bet neko nejēdz no oriģināldizaina. “Tikai sagādā man oriģinālu,” tā grāmatā regulāri saka ķīniešu fabriku vadītāji.

Turpinājums sekos.

Cats serving their country at Hong Kong International Airport / Kaķi uzticīgā dienestā savai zemei Honkongas lidostā

Agnese has arrived (no, they're NOT all mine) / Agnese ir ieradusies (nē, tie visi NAV mani)

How about one lucky goldfish? / Kā būtu ar vienu laimi nesošu zelta zivtiņu?

Pick'n'carry

Whtat's cookin' neighbour? / Kaimiņu būšana

Big in Hong Kong

Once upon a time on Soy street / Reiz Sojas mērces ielā

Menu in a gadget: order, submit, wait #nohumansneeded / Ēdienkarte-gadžets: izvēlies, pasūti, gaidi #kamganvajagcilvēkus

Loosing it

Don't be shy about your talents / Nekautrējies par saviem talantiem

High five / Dod pieci

Is that you, Lena Dunham? #thatphotoinvogue / Tā esi tu, Lēna? #tasfotonovogue

Eyes wide shut / Acis plati aizvērtas

You might also like:

Džentlmeņa pašatklāsme
Pasaka vīkenda garumā
Pavisam cita bilde / Put me in the picture
So You Think You Know Paris?

Chinese Games

April 2nd, 2014

He himself refers to it as “certain impolite book on China”. Which in fact it is.

As I’m leaving for Hong Kong this Friday, where my international study module of Stockholm School of Economics in Riga is going to take place, I managed to find time to read the last bit of the brilliant book Poorly Made in China by Paul Midler.

It’s a true story told by a man who prefers living in China and not in his native USA and who works as a go-between or a middleman between American importers and Chinese suppliers. He’s fluent in Chinese yet is learning their business tricks since 2001.

Oh, those true and unimaginable stories he’s sharing! As I was reading the first chapters staged in a Chinese shampoo factory and, coincidentally, having a nice bath here in Riga, I suddenly caught myself frantically checking all my beauty care bottles whether they have “Made in China” on them. As, I’m sure, you will too.

Until having read this book, I genuinely though that guys back there simply don’t know how to produce quality items. Turns out, they do. However, they prefer cutting corners everywhere they can (until their customer catch them in the act) because it will save them money on raw materials. They pretend they don’t understand. They raise the price in the very last minute. They promise one thing and then deliver another. They know the game and they’re winning it. All because they sure know the world needs them.

I want you to read this book – for the pleasure of storytelling (I often caught myself literally shaking my head in disbelief) and for some facts that may help you understand how China has grown into the second largest world’s economy. Also, it will sure give some insights to those thinking of doing business in China.

And before you get yourself busy with ordering the book online, here are two tempting excerpts.

On Turkish shoes

“While living in South China, you would hear stories about quality gaffes from other importers. One story that went around involved a Turkish importer who had placed an order for shoes with one Chinese manufacturer.

When the shoes arrived at their destination in Turkey, a nail was found driven in the bottom of each left shoe. The head of the nail stuck out of the sole about and inch.

The importer had given the factory an original sample pair and had said that he wanted the shoes made “exactly like this”. The only problem was that there had been a nail in the bottom of the shoe from which it had hung on a display rack.

The workers at the factory did not think it prudent to ask anyone about the nail. They figured, “that must be how they like their shoes in Turkey – with a nail driven into the bottom of the left one,” and so they filled the order just like that.”

On toilet paper

“Winston [the Chinese manufacturer] was not selling the office papers that he was collecting; he was stockpiling them instead. He took me to a warehouse where the office papers were kept. From a distance, the bundles looked like large bales of cotton, though they each weighed a ton.

Trying to get an idea of why the paper might be so highly prized, I asked what it could be recycled into. Winston explained that it could be turned into printer paper for the China market, or anything else that required a quality, bleached fiber, including toilet paper.

I had a number of friends who worded on Wall Street, and I wondered whether any of them knew where all of their deskwork eventually ended up.”

***

Viņš pats to dēvē par “vienu nepieklājīgu grāmatu par Ķīnu”. Tā tiešām tāda ir.

Noskaņojoties parītdienas lidojumam uz Honkongu, kur paredzēts Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā starptautiskais studiju modulis, piebeidzu Pola Midlera (Paul Midler) grāmatu Poorly Made in China.

Tas ir patiess stāsts, kuru sarakstījis vīrs, kurš dod priekšroku dzīvei Ķīnā, nevis savā dzimtajā ASV, un kurš nopelna, strādājot par vidutāju starp amerikāņu uzņēmējiem un ķīniešu piegādātājiem. Pols ķīniešu valodu pārzina izcili, bet ik dienas iepazīst arvien jaunas ķīniešu biznesa kultūras puses. Un tā jau kopš 2001. gada.

Bet tie stāsti, kas viņam iekrājušies! Pirmās nodaļas, kas noris Ķīnas šampūnu fabrikā, sagadīšanās pēc lasīju vannā, un vienubrīd gribot negribot satraukti sāku pārbaudīt tūbiņas un pudelītes uz vannas malas – un ja nu uz tām rakstīts Made in China. Esmu droša, jūs darīsit tāpat.

Līdz pat šīs grāmatas izlasīšanai es (stipri naivi) uzskatīju, ka ļaudis tai pasaules malā vienkārši nespēj/neprot saražot kvalitatīvas preces. Bet nē. Viņi to varētu, bet tas nav izdevīgi. Tā vietā viņi samazina plastmasas pudelīšu biezumu, līdz tās ar visu šampūnu uz paletes izšķīst zem sava svara (un pasūtītājs beidzot pamana, ka ar viņa pasūtījumu tiek manipulēts). Viņi izliekas, ka nesaprot, ko tiem saka. Viņi paceļ cenu pēdējā brīdī, kad pasūtītājam nav izvēles. Viņi apsola vienu, bet piegādā pavisam ko citu. Viņi pārzina šo spēli un šobrīd to uzvar. Jo labi apzinās, ka pasaulei viņus vajag.

Silti iesaku izlasīt – gan stāstu dēļ (es vairākreiz burtiski kratīju galvu neticībā, ka tāds absurds var notikt starp pieaugušiem cilvēkiem), gan zināšanai, kā Ķīna pamanījusies izaugt līdz otrai lielākajai ekonomikai pasaulē (un nedomā apstāties). Arī tiem, kas jau šobrīd veido/plāno veidot biznesu Ķīnā, šī ir laba lasāmviela.

Pirms ķeraties pie grāmatas pasūtīšanas internetā, vēl divi vilinoši fragmenti (skat. augstāk šī ieraksta angļu versiju; arī grāmata ir angļu valodā).

You might also like:

Open Air Vintage Festival # 3. POST FACTUM
The Dāvana / The Gift
Opening. #Latviandesign
Come read with me